Izstādē “Uz skatuves. Ludolfam Libertam – 125” redzami Gulbenes Mākslas skolas audzēkņu darbi – mākslinieka Ludolfa Liberta (1895-1959) dekorāciju metu interpretācijas, kurās audzēkņi mēģina apjaust scenogrāfijas vērienu un operas kostīmu tēlainību.
Scenogrāfijas un kostīmu meti ir viena no spožākajām mākslinieka L.Liberta dailŗades lappusēm. Drīz pēc Latvijas Nacionālās operas dibināšanas 1919. gadā, operdziedātājs un Nacionālās operas režisors Pēteris (Pjotrs) Meļņikovs aicināja Ludolfu Libertu uzņemties operas scenogrāfa pienākumus. “Latvijas Nacionālajā operā dekorators un režisors Ludolfs Liberts nostrādāja 13 gadus, kopš 1924. gada līdz 1937. Varētu teikt – tieši kā scenogrāfs Ludolfs Liberts sasniedza savas mākslas augstākās virsotnes. Viņa dekorāciju varenā “uguņošana” apžilbināja skatītājus, ievedot tos teju narkotiskā transā, un kļuva par autonomu izrādes vērtību. Dekorācijas pauda teiksmainu realitāti mažorā vitalitātē. To patoss cēla publiku starojošā pilnības pasaulē. Bet kostīmu eksotiski dekadentiskais mākslinieciskums art deco garā daudzkārt pārspēja pat lielmeistara Leona Baksta prototipus. Ludolfs Liberts paspēja inscenēt ap 70 operu, baleta un operešu izrāžu. Tostarp ar viņa māksliniecisko ieguldījumu izcēlās V. A. Mocarta “Bēgšana no seraja”; A. Kalniņa “Salinieki”; J. Mediņa “Sprīdītis”; P. Čaikovska balets “Riekstkodis”. Liberta triumfs pildīja gan mūsu Nacionālo operu un Liepājas operu, gan Nacionālo teātri un arī operas namus Dānijā, Zviedrijā (tur meistaru godināja ar Ziemeļu zvaigznes ordeni), Lietuvā, Bulgārijā, Horvātijā (tolaik – Dienvidslāvijā), Somijā, kur latvju dekorators tika uzaicināts kā pasaules klases autoritāte,” raksta mākslas vēsturnieks Jānis Borgs.
Izstādes darbi tapuši laikā no 2014. līdz 2015. gadam, vairāki to autori jau absolvējuši Gulbenes Mākslas skolu. Izstādē apskatāms arī Gulbenes Mākslas pedagoģes Mairitas Ķuzes-Nakoskinas filcējums un tekstilmozaīkas tehnikā darinātais “Liberta apmetnis” (šuvēja ārija Medne), kura vadmotīvu veido Gulbenes novada svētku Tirzā apmeklētāju kopīgi gleznotā pasaku pils (zīmējuma autors Ģirts Jogurs).
